Wednesday, September 11, 2013

Melleņu - laima zapte

No Garezera pārvedu 10 lbs (tiem, kas nejēdz - lbs nozīmē mārciņas) mellenes - dievīgas svaigas saldas gardas ogas. Lielu daļu iesaldēju, lai BDM paaudzies var ēst un dirst zilu, bet kādu kausiņu zaptes, lai, nolēmu uzvārīt.

Pirmo reizi piedāvāju precīzu recepti:

6 kapi ogas (jā, kapi, jo nezinu, kā angļu cup tulkot)
1.5 kapi cukura
0.25 kapi laima sulas
laima miza
1 paka šķidra pektīna - vecajam tika pasūtīts sausais, bet šis bija par tizlu, lai tādu veikalā ieraudzītu

Šis bija mans pirmais zaptes izmēģinājums MM, taka lietai piegāju ar vislielāko nopietnību un atbildību. visu nomēriju un nosvēru kā tāda apsēstā. Un, jāsaka, rezultāts nevīla. Zapte bija laba, gan uz rauga pankūkām, gan jo īpaši rupjmaizes biskvīta. Nākamreiz gan ņemtu galīgi maz laima sulas. Kā Zanda ievērtēja - garšu kombinācija ir laba, bet laima sula kaut kā tomēr pārāk uzmācīga.


Naan

Tiem, kas nezina, Naan ir plakans baltu miltu plācenītis, bagātīgi apsmērēts ar kausētu sviestu, pasniegts Indiešu restorānos.

Vecais kaut kā dīvainā kārtā bija sametis ilgvārāmajā katlā kauč kādu indiešu figņu. Prasīt prasījās tādu staipīgu, saldu un sviestainu naan plācenīti klāt. Receptes ta internetā navālom, atliek tik izvēlēties. Tad nu ņēmu vienu un metu katlā iekšā. Nošaujiet mani, nezinu, kāpēc rauga mīklai soda klāt jāliek. Mandomiņ, vai nu cukurs+raugs dara savu, vai skābpiena produkts+soda. A te abi? Nu, lai jums arī tiek. Finālā mīkla bija burvīga, vijīga un mīksta. Izspiedu četrus plācenīšus, izcepu, un pa lielam bija labi. Nesanāca tik vijīgi un saldi, kā gribējās, bet ko vainot, arī nezinu. Un neprasiet recpeti, tikko kā mēģināju internetā atrast, bet nespēju uziet vairs to, no kuras smēlos. Un visas citas ir savādņākas ( (c) Lūciš). Citreiz ņemšu citu recepti, kamēr sanāks, kā gribu. Ja vien kāds saņemsies Indiešu paiku atkal uztaisīt, jo tur ikkatrai receptei 20+ ingredientus vajag.

Bezglutēna maize



Ņemot vērā to, ka Zanda iegādājās MM garāžseilā un ne reizi to nav lietojusi, nolēmu izdibināt, vai viņa to nevarētu lietot bezglutēna maizītes cepšanai. Manai glaunajai MM ir pat spec iestādījums un recepte. Tad nu aūtīju veco iegādāties sastāvdaļas. Kuru vajag daudz un dažādas!!! Džeks viendien aizgāja izpētīt, izsecināja, ka, piemēram, Xanthan gum, kuru vajag 1 ēd.kar. jāpērk milzu paka, kas maksā $14 vai cik nu tur. Teicu, ka jāpērk vienalga un atlikumu atdošu Zandai, lai lieto savā MM. Bet inteliģents būdams, vīrs atrada jau samiksētas paciņas, tad nu tādas divas dažādas arī liku iegādāties. Dienu pirms Garezera ņēmos darboties. Dabistiski, ka gāju apkārt receptei. Neiešu jau nu ar olām ķēzīties - vienu veselu un tik daudz baltumu, lai cik nu tur tilpums sanāktu?? Kāds debīlums? Kas visai pasaulei pēkšņi pret dzeltenumiem? Arīdzan, kas, piemēram, par idiotismu pienu+etiķi kopā maisīt? Kurš uzmunēs, kas no tā sanāk? Pareizi!!! Ta kapē nevar uzreiz kefīru vai paniņas ieteikt? Lai vai kā, visu smuki saliku trauciņā, MM iekšā un palaižam! Dīvainā kārtā, nekas neatgadījās un maizīte izcepās. Pie lāpstiņas pielipušo nogaršoju, likās pēc kakām. Nu, labi, kakas neesmu tomēr ēdusi, un ja būtu, tad neatzītos. Bet riktīgi sūdīgi negaršoja. Uz Garezeru aizceļoja un Zandai garšoja. Otru paku iedevu, lai cep pati. Un lai pati redz, kā sanāk un tad var arī investēt lielajā Xantham Gum pakā. 

Vēlreiz pīrāgi

Modificēju Piena Maizes mīklu, sviesta vietā liekot tauki:eļļa un rezultāts dievīgs. Turpmāk tā darīšu vienmēr. Vienīgi, ka pildījumam nebija kārtīgs speķis, tikai kaut kāds aizvēsturisks sviestmaižu šķiņķis, prasts pēc būtības, pilns ar ūdeni. Un tas ūdens cepšanās laikā iztvaiko un pataisa maizes garoziņu mitru, un sīpolus izsutina. Man, personiski, labāk patīk sīpoli, kas kraukšķ, bet kas nav dots, tas nav dots... Tā mums te, tajā smirdīgajā Amerikā, pat normāla speķīša navaid. 

Āboļzapte

Vadoties pēc Pravieša (NC) ieteikumiem, un iepriekšējās zaptes vārīšaNas pieredzes, metos no kaltēšanas pārpalikušos ābolus savārīt zaptē. Tiesa, spēcīgi modificēju visas līdzšinējās receptes un šenu stāsts.

Kādas dažas dienas jau leckapī nomētājušies satīrīti un sagriesti bumbieri un āboli - kāds litrs, neprasiet proporcijas vai šķirnes.  Bēru MM, Cup - krūze ta fig viņ zin? - (TT Kapu) brūnā cukura, miza un sula no viena citrona, un kaut kur procesa vidū atčohnīju un piebēru tēj.kar. kanēli. Šļuku ūdens apakšā un slēdzam programmu iekšā. Un te nu sākas pigori - atšķirībā no mellenēm un persikiem, ābols ir ciets un MM lāpstiņas ritmiskās griešanās ietekmē lēkā pa spainīti ka nu tikai! Uzreiz jau bija čujs, ka labi nebūs un ka nāksies pusceļā izštepselēt un tīrīt laukā. Pagaidīju, kad beigsies kulšanas cikls (Nenorm laimīgā kārtā BDM tika izlēmis diendusēt pusotru stundu - abzolūts rekords), tīrīju laukā un liku atpakaļ spainītī, lai atsāktu ar vārīšanas ciklu. Tiem, kas nezina manu agregātu, varu palielīties, ka man ir vot šitik glauni: izštepselēts tas saglabā atmiņā uz kaut tur kādām minūtēm to vietu, kur cikls pārtraukts. Respektīvi, izštepselējam, iztīram, štepselējam atpakaļ iekšā, un atsākam, kur pārtraucām. Tikai šoreiz izsecināju, ka tomēr pārvārījies jau bija drusku par daudz pāri, un tik rūpīgi iztīrīt nav iespējams. Dūmi un smaka pa visu māju, tā kā nolēmu visu borģeli nest laukā. Bet - ak, nelaime - kaut kā pie otrreizējas izštepselēšanas MM restartējās. Nu, neko, ļāvu, lai izkuļ atkal, un nolēmu procesu atkārtot ottreiz. Tikai tagad BDM jau pamodies, brēca pēc paikas utt un kamēr to visu noridāju, process jau bija reāli aizgājis karsēšanā, labi tik, ka pagalmā. Tie, kas mēs bērnībā gājām kolhoza talkās (principā to par talku dēvēt ir aplami, jo talka pēc savas būtības ir labprātīga palīdzēšana, kurpretī mums neviens piekrišanu neprasīja), sapratīs smaķeli - ugunskurā apgrauzdētu ābolīti ar apdegušu mizu, vāji siltu mīkstumu un jēgu ta nekādu. Nahren bojājām ābolus "cepjot", neprasiet man.

Nu, tātad, atkārtojam tīrīšanas procesu vēlreiz, paralēli cīnoties ar suni un kaķi. Raugi, lai, MM ārā nesot - viens lai neskrien laukā (vēlaizvien gaidu ieteikumus, kā efektīvi atriebties kaimiņiem), otrs lai neskrien iekšā un nenokož uz grīdas gulošam BDM galvu - un štepselējam atkal iekšā. Bet - ak tavu neražu! - ķēpāšanās aizņēmusi tik daudz laika, ka MM atkal restartējusies (dievinu šo anglicismu), un principā varētu ķeskāties atkal trešo reizi.

Es ir diezgan neatlaidīgs cilvēks pēc savas būtības - no maniem rokdrabiem par to varat pārliecināties, un kaut vai no tā, ka 35 gadu vecumā BDM dzedmdēju - cita jau sen būtu plinti krūmos metusi. Bet nu šitam procesam cauri iet  VĒREIZ negrasījos, salēju normālā katliņā un uz normālas plīts kādu stundu pavārīju. Ar cerību un domiņu, ka kad āboli, izjukuši un nedraud basketbola efekts, lejam atpakaļ MM uz kārtīgu sakulšanu, lai zaptītte iegūst spīdumu un maigumu.

Pēc apmēram stundu ilgas čakarēšanās ap katliņu - ticiet man, kad būsiet izmēģinājušas zaptes vārīšanu MM, visa tā diršanās ar mūžīgu uzmanīšanu, apmaisīšanu, piedegšanu - ar arhaiskām mātes metonēm vairs neoperēsiet. Nu, labi, ja nu vienīgi vešas katla daudzums jāsavāra. Tātad, pēc apmēram stundu ilgas čakarēšanās sapratu, ka tie āboļi nemūžam neizšķīdīs - vai nu viņiem no dzimšanas daba tāda, vai arī pārāk apvītuši jau bija. Lēju blenderī ( lai man piedod Dievsētas tantes par šī vārda lietošanu - tieši par to viņas tur pagāšreiz šausminājās, bet normālu alternatīvu saukšanai
 nepiedāvāja), atkal MM iekšā, ciklu no jauna, un skatam, kas sanāks!


Rezultātis ((c) Spāņu val. skolotājs Torres) - kakaina paskata pļura ar visnotaļ saldu garšu. Īsti nezinu pielietojumu. Varētu pasniegt kopā ar karbonādēm - te mums tajā smirdošajā Amerikā ( (c) M. Saule) tā dara. Oficiāli varu atzīties, nebija čakara vērts.


Kugelhopf

Tātad,  mīļās māsiņas, turpinu izaicināt likteni un pēc trīs absolūti neveiksmīgiem maizmašīnas mēģinājumiem un ceturto pusveiksmīgo (Pīrāgu Mīkla, turpmāk tekstā PM), šorīt Delanie un Finlijas vizītei par godu ķēros dotajai iekārtai klāt 5.reizi. Šeit, lūk, atstāsts.

Jau labu laiku lustējos pēc (tiešs tulkojums no lust after) tā Kugelhopf , kas atrodams Aijas atsūtītajā recepšu krātuvē. Ņemot vērā manu vājību uz keksiem (līdz ar to mani mēģinājumi Citron un Banānu maizēm (turpmāk tekstā CM un BM attiecīgi)), šī maize man likās izcili pieņemama.

Tā kā Bebis Daiļais Magnuss (turpmāk tekstā BDM) ir pasācis šad tad (!!!!) gulēt, un biju visus ingredientus sakasījusi pa Aldīša rindām, ķēros instrukciju (!!!!!) studēt, ko faktiski arīdzan nekad nedaru.

Cītīgi visu nosvēru un nomērīju (ko arī nekad nedaru) un iesāku maizmašīnu Sweet režīmā, kas mani pilnīgi pievīla CM sakarā. Pa to laiku BDM prasījās pie pupa, ko arī viņam laipni atvēlēju. Tiesa gan, rozīnes no konjaka bija ar vienu roku jāķeksē laukā, kamēr dotais mazulis pie pupa saldi karājās, bet ar to tiku ok galā. Viss bija laimīgi iesācies un laimīgi turpinājās, kamēr pēkšņi visam kvartālam pazuda elektrība!!! Nu, nav, nav man lemta tā maizmašīna, jei bogu, nav!!!! Labi, ka kulšanas režīms jau bija beidzies un rūgšanas sācies, un uzrūgt jau var tāpat. Pēc kādasstundiņas elektrība atgriezās, un iedarbināju mašīnu uz Bake režīma. Cik ārkārtīgi biju apvainojusies uz doto režīmu BM sakarā, tad šeit tas bija īsti laikā. Un bija man pat saujiņa jēlu (lasi, negrauzdētu) mandeļu, ko virsū glauni izkārtot.

Un rezultāts nevīla. Garšīga, sviestaina maizīte, nākamreiz pieliktu divtik rozīņu, un varbūt vēl ēdamkaroti cukura, bet tiešām labi. Mamdele jauki sacepusies un ja vēl uzkožas kopā ar saldo rozīni, tad vispār mmmm.  Skat. pielikto vizuālo materiālu.

Kāddien atkal mēģināšu PM. Varbūt jau pie Zanītes vai Aiciņa.

Pīrāgmīkla


Es, personīgi, esmu izvēlējusies Jāņus šogad svinēt Lubezerē, respektīvi, stumjot vaigos mātes pīrāgus. Bet tās jūs visas, kas pa kaut kādām Vidzemēm dzīvosiet un par paiku pašas gādāsiet - esat no manis pieprasījušas maizmašīnai atkodēt pīrāgu mīklu.

Ņemot vērā to, ka es mājiniekos spēlēju daudz īsāku laiku nekā jūs man tur abas (man ta bērns tikai mēnesi), tad arī ar maizmašīnu tà pieredze tāda pašvaka. Picas mīkla man sanāca dievīga, bet paralēli nojūdzās cepeškrāsns. Līdz ar to cept iesāku virtuvē, bet nobeidzu pagrabā. Kas, dabīgi, iespaidoja rezultātu.

Nākamais mēģinājums bija citronmaize. Tik man par milzu izbrīnu Sweet režīms nozīmēja mīklas intensīvu raudzēšanu, lai gan no rauga receptē ne smakas!!! Rezultāts - ciets sakrities kukulīts tik smags ka ar tādu našīnām logus dauzīt!!

Nākamais mēģinājums bija banānmaize. Šoreiz, domāju, iemācījos no kļūdas un Sweet vietā izvēlējos Bake. Un man par lielām šausmām tā mašīna uzreiz sāka cepšanas režīmu, atstājot sviestu olas cukuru miltus banānu utt nesamaisītu! Zajebala, es jums teikšu! Jei bogu!!!

Kurš no kļūdām mācās? Kurš met maizmašīnai mieru - sak', ka nau, ta nau? Ne jau nu es! Plinti nekad krūmos nemetu! Vecais šorīt salaboja cepeni, pieprasīja, lai tā tiktu izmēģināta, man padoms rokā - pīrāgi!

Tātad, ņemu to briošes mīklu oriģinālo. Sviestu aizstāju ar tīriem cūku tauciņiem. Olu ar eļļu. Cik daudz eļļas, jautāsiet? Literatūrā rakstīts, ka ola sver 40-60 gramus. Tad nu es kā kārtīga inženiere ņemu vidējo aritmētisko - 50g. Un, jā, cienītā Zane, ir man virtuves svariņi uz kā nosvert. Aldīšos burtiski paši uzskrēja virsū par nieka $7.

Man nebija nebalināti milti. Man ir balināti milti. Līdzīgi kā mati.

Un sanāca tā mīkla tik trekna, ka tauki burtiski pārklāja trauciņa sienas un dietologam bungas jāpērk (citāts NC)! Un sūdīgi uzrūga. Pārfrāzējot Normālo Cilvēku, tā nav fīča, tas ir gļuks.

Uzķūnēju ar vēl miltiem un raugu un palaidu visu režīmu vēlreiz.

Nujā. Izcepu un ēst varēja. Bet līdz Māras pilnībai,AKA, Straumēnu apraksta cienīgiem pīrāgiem tur vel kur tiekties un augt!! Nākamreiz ņemšu uz pusi mazāk tauku. Eļļu atstāšu tikpat daudz un ta redzēs vai sanāks labāk.

Bet Rājens apēda vairākus! Parasti viņam tie sausie apkaltušie pīrāgi riebjas. Ta ka kaut ko pareizu biju tomēr izdarījusi.