Tātad, mīļās māsiņas, turpinu izaicināt likteni un pēc trīs absolūti neveiksmīgiem maizmašīnas mēģinājumiem un ceturto pusveiksmīgo (Pīrāgu Mīkla, turpmāk tekstā PM), šorīt Delanie un Finlijas vizītei par godu ķēros dotajai iekārtai klāt 5.reizi. Šeit, lūk, atstāsts.
Jau labu laiku lustējos pēc (tiešs tulkojums no lust after) tā Kugelhopf , kas atrodams Aijas atsūtītajā recepšu krātuvē. Ņemot vērā manu vājību uz keksiem (līdz ar to mani mēģinājumi Citron un Banānu maizēm (turpmāk tekstā CM un BM attiecīgi)), šī maize man likās izcili pieņemama.
Tā kā Bebis Daiļais Magnuss (turpmāk tekstā BDM) ir pasācis šad tad (!!!!) gulēt, un biju visus ingredientus sakasījusi pa Aldīša rindām, ķēros instrukciju (!!!!!) studēt, ko faktiski arīdzan nekad nedaru.
Cītīgi visu nosvēru un nomērīju (ko arī nekad nedaru) un iesāku maizmašīnu Sweet režīmā, kas mani pilnīgi pievīla CM sakarā. Pa to laiku BDM prasījās pie pupa, ko arī viņam laipni atvēlēju. Tiesa gan, rozīnes no konjaka bija ar vienu roku jāķeksē laukā, kamēr dotais mazulis pie pupa saldi karājās, bet ar to tiku ok galā. Viss bija laimīgi iesācies un laimīgi turpinājās, kamēr pēkšņi visam kvartālam pazuda elektrība!!! Nu, nav, nav man lemta tā maizmašīna, jei bogu, nav!!!! Labi, ka kulšanas režīms jau bija beidzies un rūgšanas sācies, un uzrūgt jau var tāpat. Pēc kādasstundiņas elektrība atgriezās, un iedarbināju mašīnu uz Bake režīma. Cik ārkārtīgi biju apvainojusies uz doto režīmu BM sakarā, tad šeit tas bija īsti laikā. Un bija man pat saujiņa jēlu (lasi, negrauzdētu) mandeļu, ko virsū glauni izkārtot.
Un rezultāts nevīla. Garšīga, sviestaina maizīte, nākamreiz pieliktu divtik rozīņu, un varbūt vēl ēdamkaroti cukura, bet tiešām labi. Mamdele jauki sacepusies un ja vēl uzkožas kopā ar saldo rozīni, tad vispār mmmm. Skat. pielikto vizuālo materiālu.
Kāddien atkal mēģināšu PM. Varbūt jau pie Zanītes vai Aiciņa.
Jau labu laiku lustējos pēc (tiešs tulkojums no lust after) tā Kugelhopf , kas atrodams Aijas atsūtītajā recepšu krātuvē. Ņemot vērā manu vājību uz keksiem (līdz ar to mani mēģinājumi Citron un Banānu maizēm (turpmāk tekstā CM un BM attiecīgi)), šī maize man likās izcili pieņemama.
Tā kā Bebis Daiļais Magnuss (turpmāk tekstā BDM) ir pasācis šad tad (!!!!) gulēt, un biju visus ingredientus sakasījusi pa Aldīša rindām, ķēros instrukciju (!!!!!) studēt, ko faktiski arīdzan nekad nedaru.
Cītīgi visu nosvēru un nomērīju (ko arī nekad nedaru) un iesāku maizmašīnu Sweet režīmā, kas mani pilnīgi pievīla CM sakarā. Pa to laiku BDM prasījās pie pupa, ko arī viņam laipni atvēlēju. Tiesa gan, rozīnes no konjaka bija ar vienu roku jāķeksē laukā, kamēr dotais mazulis pie pupa saldi karājās, bet ar to tiku ok galā. Viss bija laimīgi iesācies un laimīgi turpinājās, kamēr pēkšņi visam kvartālam pazuda elektrība!!! Nu, nav, nav man lemta tā maizmašīna, jei bogu, nav!!!! Labi, ka kulšanas režīms jau bija beidzies un rūgšanas sācies, un uzrūgt jau var tāpat. Pēc kādasstundiņas elektrība atgriezās, un iedarbināju mašīnu uz Bake režīma. Cik ārkārtīgi biju apvainojusies uz doto režīmu BM sakarā, tad šeit tas bija īsti laikā. Un bija man pat saujiņa jēlu (lasi, negrauzdētu) mandeļu, ko virsū glauni izkārtot.
Un rezultāts nevīla. Garšīga, sviestaina maizīte, nākamreiz pieliktu divtik rozīņu, un varbūt vēl ēdamkaroti cukura, bet tiešām labi. Mamdele jauki sacepusies un ja vēl uzkožas kopā ar saldo rozīni, tad vispār mmmm. Skat. pielikto vizuālo materiālu.
Kāddien atkal mēģināšu PM. Varbūt jau pie Zanītes vai Aiciņa.
No comments:
Post a Comment